Finiera mēbeles

Jan 29th, 2015 Posted in Koku sugas | Komentāri ir izslēgtiFiniera mēbeles

finieris

Finieris jeb saplāksnis, jeb finiera saplāksnis ir viens no izplatītākajiem celtniecības materiāliem, kuru pielieto gan mēbeļu ražošanā, ganbūvniecībā, gan citās ražošanas sfērās, ir viens no populārākajiem koksnes produktiem pasaulē.

Finierim ir dažādi veidi – tie atšķiras pēc to ražošanas izejvielām un metodēm. Finieri galvenokārt iedala mitrumizturīgajā un ūdensizturīgajā finierī.

Finiera ražošanā tiek izmantotas dažādu koku izejvielas, piemēram, skuju vai tropisko koku, taču tiek uzskatīts, ka visaugstākās kvalitātes finieri ir cieto lapu koku, piemēram, bērza vai dižskabārža, saplākšņiem to mehānisko īpašību dēļ. Skuju vai tropisko koku finierus parasti izmanto tādās situācijās, kad nav nepieciešamas tik labas fizikālās un mehāniskās īpašības.

Finiera galvenās pozitīvās īpašības ir elastīgums, viegla apstrādājamība, viegla utilizēšana. Finieris bieži vien tiek izmantots koka vietā, jo, atšķirībā no koka, tās neplaisā, tam piemīt liela stiprība un tas ir viegls. Finiera izmantošana sniedz vairākas priekšrocības, piemēram, dimensionālo stabilitāti, fizisko stabilitāti (tas nesaraujas un neviļņojas, kā to parasti dara kokmateriāls, pakļaujoties ārējai ietekmei), saplākšņa kārtu uzlabošanas iespējas ar dažādiem materiāliem (piemēram, korķi vai alumīniju), tādējādi piešķirot tam nepieciešamās īpašības konkrētos, specifiskos pielietojumos, dažādu biezumu un izmēru pieejamību, kā arī tā sazāģēšanas iespējas pēc nepieciešamības, un, kas nav mazsvarīgi, estētiku un dabīgumu. Finierim piemīt arī daži trūkumi, piemēram, dārdzība, salīdzinot ar citiem materiāliem, tā malu deformācijas iespējas, ilgstoši pakļaujoties mitrai videi vai ūdenim, taču šo trūkumu ir iespējams novērst, ja tas tiek laminēts vai tā malas tiek nokrāsotas ar speciālu, āra apstākļiem paredzētu krāsu.

Finiera saplāksni iegūst, salīmējot kopā vairākus finierus, visbiežāk izmantojot fenola sveķu līmi, un blakus esošajās kārtās saplākšņa plātnē ievērojot perpendikulāru šķiedru virzienu. Finiera ražošana notiek, vispirms baseinos izmērcējot finierklučus, pēc tam tos mizojot un sazāģējot nepieciešamajā garumā, pēc tam lobot ar lobnazi, tādējādi iegūstot finierlentu, kura savukārt tiek sagriezta nepieciešamajā garumā un žāvēta; pēc tam notiek finieru šķirošana, tādējādi novēršot defektus, finieru piegriešana vienādos izmēros, to līmēšana, aukstā presēšana, karstā presēšana, apzāģēšana, slīpēšana, šķirošana, testēšana un visbeidzot iepakošana.

Finierim vienmēr ir bijusi nozīmīga loma Latvijas tautsaimniecībā kā senāk, tā arī tagad. Latvijā, 1900. gadā finiera ražošanu uzsāka “Latvijas Finieris”, kas vēl šobrīd ir lielākais un veiksmīgākais finiera ražošanas uzņēmums Latvijā. Mēbeļu ražotāji visbiežāk finieri pērk pie tā ražotājiem, paši nenodarbojoties ar tā iegūšanu, un pēc tam nodarbojas ar finiera mēbeļu izgatavošanu, izmantojot jau gatavu materiālu.

Videi draudzīgs hostings

Jun 12th, 2014 Posted in Blogs | No Comments »

green hostingVidei draudzīgs jeb Eko draudzīgs hostings nozīmē to, ka interneta hostings ietver sevī videi draudzīgas tehnoloģijas, lai samazinātu savu negatīvo ietekmi uz vidi.

Starp šiem videi draudzīgajiem jeb “zaļajiem” risinājumiem ietilpst oglekļa kompensēšana, datu centra darbināšana ar atjaunojamās enerģijas jeb elektrības palīdzību, kā arī tādas nodarbes kā koku stādīšana un citu augu un zāles stādīšana un sēšana savā apkārtnē un sava datu centra apkārtnē. Un arī citas ikdienas aktivitātes, piemēram, enerģijas taupīšana, izslēdzot gaismu, kad tu izej no istabas vai izspraužot no rozetes dažādas elektriskās ierīces.

Videi draudzīgā hostingā arī ietilpst videi draudzīga marketinga realizēšana, kas koncentrējas un fokusējas uz patērētājiem, kuri arī domā par videi draudzīgu dzīvesveidu un vispār vides labklājību.

Kā arī izmantojot videi draudzīgu hostingu pati kompānija var efektīvāk strādāt, jo, ja tai ir zema sprieguma datori un to aprīkojums, enerģiju taupošas ierīces un atjaunojamie elektrības avoti, tad vispārīgi samazinās arī to izdevumi par elektrību, kas bieži hostinga firmām ir viens no lielākajiem izdevumiem.

Piemērot videi draudzīgu hostingu ir svarīgi, jo internets turpina tikai attīstīties un dažādie serveri un datu centri patērē milzīgi daudz enerģijas un citus resursus, lai ļautu šai attīstībai notikt, tāpēc ir svarīgi rast dažādus risinājumus, lai pēc iespējas samazinātu interneta ietekmi uz vidi, kaut vai, ja tas izpaužas, iestādot kokus, kuri ražo skābekli.

Daži padomi, kā ievērot “zaļā” hostinga principus ir:

  • papildus regulārās elektrības izmantojumam, iegādāties arī vēja radīto elektroenerģiju, kas radīs atgriezenisko saiti un vēja enerģiju ražotāji varēs turpināt to darīt;

  • konfigurēt savus serverus tā, lai tie patērētu mazāk enerģiju, kā arī strādājot neizdalītu tik daudz karstuma, tātad ne tikai paši serveri patērēs mazāk elektrības, bet mazāk elektrības būs arī jāiegulda serveru dzesēšanā;

  • ieviest savos ofisos otrreizējās pārstrādes sistēmu kā pārtikai, tā visiem dokumentiem, jo šādās kompānijās bieži vien aiziet ļoti daudz papīra dokumentu, bet ar otrreizējās pārstrādes palīdzību var samazināt šo papīra kalnu ietekmi uz vidi.

Skaidu plāksne pret koku, kas labāks?

Dec 10th, 2013 Posted in Blogs | No Comments »

skaidu plāksne pret koku

Iegādājoties mēbeles cilvēkiem vienmēr ir bijusi iespēja izvēlēties starp skaidu plāksni, vai īstu koku un nereti šī izvēle ir pavisam neracionāla un nav balstīta uz zinātnisku pamatojumu, un mēbeļu pārdevēji cenšas jums iestāstīt, kurš no abiem ir labāk tikai lai iegūtu lielāku peļņu. Kā jau daudziem zināms, tad skaidu plāksnes ir veidotas no skaidām, vai lielākiem koka gabaliem, kas ir sapresēti kopā un ar dažādām ķimikālijām tiek saturēti kopā. Skaidu plāksnes ir lētākas un aprasti tiek veidotas tieši tādos izmēros, kādos jums vajag, gan biezumā, gan platumā un augstumā, bet koka dēļus un struktūru ir iespējams tikai izgriezt un izslīpēt no viengabala koka, kas aprasti maksā dārgi, un ir grūti izdarāms, jo koka augšanās procesā tam rodas dažādas plaisas, kokiem ir zari un dažādi citi iemesli, kāpēc tīra koka mēbeles iegādāties ir tik dārgi.

Kvalitāte

Ja runājam tieši par kvalitāti, tad skaitu plāksnes nereti ir veidotas diezgan kvalitatīvi un aplīmētas ar materiālu, kas tām liek izskatīties pēc īsta koka, tomēr ja rodas kādi bojājumi to nevar salīdzināt ar īstu koku. kokam dabīgās šķiedras ir vienotas un tādējādi tās tirpums ir daudz lielāks, un ja salīdzina to ar skaidu plāksni tad gan pēc izskata, gan kvalitātes tas noteikti ir pārāks.

Cena

Cena nereti ir noteicošais faktors kāpēc tiek izvēlēts viens vai otrs materiāls, jo kā jau labi zinām skaidu plāksnes ir daudzreiz lētākas par īstu koku. tipiska skaidu plāksne, kas ir 120cm x 243 cm x 2 cm maksā aptuveni 10 Latus, bet tāda paša izmēra īsta koka plāksne var maksāt pat 50 latus, un ēnot vērā, no kāda materiāla šī koka plāksne ir taisīta, tā var izmaksāt pat vēl vairāk. Tas nozīmē, ka Skaidu plāksnes mēbelēm teorētiski jābūt 5 reizes lētākām, kā koka mēbelēm un ekonomiskās krīzes laikā, kad cilvēkiem nepietiek naudas šī varētu būt ļoti būtiska atšķirības.

Izturība

Kā jau iepriekš minēju, īsta koka mēbelēs, koka šķiedras ir visas vienotas un tādējādi, tā kopēja izturība ir daudz lielāka, gan pie spiediena, gan arī pie triecienu stresa. Skaidu plāksnes ir izturīgas līdz brīdim, kad kopējā salipināto šķiedu izturība pēc savilkt gan vienu gan otru stresu, un ,piemēram, skrūvju un naglu caurumu vietas būs daudz neizturīgākas, jo šajās vietās koka skaidas būs atklātas un tādējādi tās daudz ātrāk sāks drupt un pēc laika neizturēs šo skrūvi vai naglu!

Un tomēr, pēc visa šī , ja apskatam kopējo situāciju, tad vienmēr, protams, labāk ir iegādāties koka mēbeles, jo tomēr koks ir skaistāks, izturīgāks un kalpos nesamērojami ilgāku laiku, un sākotnējās izmaksas tikai liekas lielas , jo cilvēki nepadomā par nākotni. Ja jums izdotos dabūt kredītu, un nopirkt koka mēbeles, samaksājot par tām ilgākā laika periodā, tad pāris gadu laikā, jūs redzētu atšķirību, kad jūsu skaidu plāksnes mēbeles jau sāku nodilt, drupt, vai kā savādāk saplīst, bet īstā koka mēbeles būtu iespējams lietot pat jūsu bērniem un mazbērniem! Šāda veida naudas aizdevumus jau dabūt nemaz nav tik apgrūti un tāpēc, ka Latvijā saradušies ļoti daudz nebanku kreditoru, tagad aizņemties ir vieglāk, kā jebkad.

Kokskaidu granulas

Nov 27th, 2013 Posted in Koka produkti | No Comments »

kokskaidu granulas

Kokskaidu granulas kokskaidas sapresētas cilindriskā formā, parasti tās ir 4-10 mm diametrā un 12-30 mm garumā. Kokskaidu granulas atšķirībā no tādiem kurināmā veidiem kā ogles, dīzeļdegviela u.c., ir CO2 neitrālas, jo koks savā augšanas laikā piesaista CO2 ogļskābo gāzi. Tas savukārt nozīmē to, ka kokskaidu granulas sadegšanas produkti ir CO2 neitrāli un netiek veicināts t.s. siltumnīcas efekts.

Kokskaidu granulām jābūt sausām, ar mitrumu līdz 10%, bez ķīmiskiem piemaisījumiem (līme, laka u.t.t.) un bez smalkumiem, mehāniski cietām un noturīgām pret sadrupšanu. Granulas var uzglabāt sausā, arī neapkurināmā telpā. Nav pieļaujama mitruma ietekme uz granulām kondensāta vai vaļēja ūdens veidā. Nepakotas granulas ir iespējams uzglabāt noliktavā vairākus mēnešus, jo gaisa mitrums uz tām iedarbojas lēni.

Kokskaidu granulu priekšrocības.

  1. CO2 neitrāls kurināmais, jo granulām sadegot t.s. siltumnīcas efektu un neveicina globālo sasilšanu.
  2. Granulas ir ekoloģiski tīrs un alerģiju neizraisošs produkts.
  3. Dedzinot kokskaidu granulas apkures katlos, kas speciālu paredzēti granulām, var sasniegt ļoti lielu siltuma efektivitāti, kas ir 85% līdz 92%.
  4. Apkures sistēmu ar granulām ir automatizējama, jo gan granulu tvertnes uzpildīšanu, gan pelnu tīrīšanu var veikt 1 x vienā vai pat divās nedēļās.
  5. Garantēta granulu pieejamība, jo kamēr Latvijā būs mežrūpniecība un kokrūpniecība, tikmēr būs izejmateriāls granulu ražošanai.
  6. Granulu uzglabāšanai ir nepieciešama mazāka platība nekā malkai.
  7. Sadedzinot granulas pelnu daudzums ir neliels- no 1 t granulu tikai 5 kg pelnu.

 

Egle

Nov 27th, 2013 Posted in Koku sugas | No Comments »

egle

Parastā egle (latīniski: Picea abies) ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks. Pēc mežu platības ir otrajā vietā aiz parastās priedes.

Parastā egle ir ar taisnu stumbru un plašu, seklu sakņu sistēmu. Līdz ar to egle nav noturīga pret vēju. Vainags ir piramidāls, zari mieturos. Miza jauniem kokiem ir gluda, bet vēlāk kļūst zvīņaina. Skujas četršķautņainas 1.2-2.5cm garas, tumši zaļas, spīdīgas, pie zara turās pa 1 ar zaru savieno pamatnīte, kas līdzīga mazam spilventiņam. Pēc 6-8 gadiem skujas nobirst, bet pamatnītnes paliek zaros, padarot tos grumbuļainus. Skujas apgaismotajiem zariem ir tumši zaļās un rombiskas formas, tās sauc par „gaismas” skujām. Apēnotajiem zariem skujas ir bālākas un plakanas formas, tās sauc par „ēnas” skujām. Ja egle, kurai ir tikai „ēnas” skujas pēkšņi tiek labi apgaismota, tā var nokalst, tādēļ no apēnojuma kociņi jāatbrīvo pakāpeniski vairāku gadu garumā.

Egle zied maijā, apputeksnē vējš. Putekšņu ļoti daudz, tiem katram ir 2 lidpūslīši un vējš tos aiznes kilometriem tālu. Putekšņlapas sakopotas dzeltenos mikrostrobilos iepriekšējā gada dzinumu skuju augšējās žāklēs. Sēklaizmetņi tumšvioletos līdz bāli zaļos makrostrobilos, kas pa 1 attīstās iepriekšējā gada dzinumu galā. No makrostrobiliem attīstās iegareni olveidīgi, nokareni čiekuri, kas nogatavojas rudenī. Uz katras sēklzvīņas (čiekurzvīņas) ir 2 spārnainas sēklas, spārns liels. Sēklas izbirst nākamā gada aprīlī – maijā, tās izplata vējš. Čiekuri nokrīt veseli gadu vai pat vēlāk pēc sēklu izbiršanas.

Egle ir ļoti ražīga koku suga. Egļu audzēs vidējais koku pieaugums ir 8 m3/ha gadā, bet ļoti labās audzēs tas var sasniegt pat 15 m3/ha gadā. Egles, līdzīgi kā priedes, var sasniegt 40m augstumu, mūža ilgums eglei ir aptuveni 300 gadi. Egles aug dažādos augšanas apstākļos gan tīraudzēs, gan mistrotās audzēs ar citām koku sugām. Labi aug viegli skābā podzolētā smilšmāla augsnē, kuras virskārtā uzkrājies skābais trūds. Nabadzīgākās augsnēs egles veido II stāvu. Egles retāk sastopamas Zemgales līdzenumā. Egle nav piemērota pilsētas apstākļiem, jo piesārņotā gaisā tā nīkuļo. Ņemot vērā, ka eglei ir sekla sakņu sistēma tā var ciest no sausuma. Egles aug gan tīraudzēs, gan mistraudzēs ar citām koku sugām. Egle ir piemērots koks neizmantojamo lauksaimniecības zemju apmežošanai. Egle ir vēja nenoturīga, var apsalt pavasara salnās.

Parastajai eglei ir vairākas ekoloģiskās un morfoloģiskās formas. Nodala agri plaukstošās un vēlu plaukstošās egles, laika starpība varbūt līdz 1 mēnesim. Sastop egles ar platu un ar šauru vainagu. Sastopama egle ar īpatnēju zarojumu, šai formai zarojums ir ļoti blīvs un tam ir maz otrās pakāpes zaru, šādas egles mēdz saukt par „čūsku” eglēm. Egli bieži izmanto dekoratīvos stādījumos, kā arī dzīvžogos.

Egli bojā daudzi kukaiņi un to kāpuri. Bīstamākais kaitēklis ir egļu astoņzobu mizgrauzis. Postījumus var nodarīt tauriņi- egļu mūķene un egļu čiekuru tinējs. Lielu ļaunumu sakņu piepes izraisītā sakņu trupe.

Egles koksni izmanto celtniecībā un mēbeļu rūpniecībā. Sevišķi augstu egles koksni vērtē celulozes un papīra rūpniecībā. Pieredzējuši meistari prot atrast tā sauktās „rezonanses” egles ar sevišķi skanīgu koksni ko izmanto mūzikas instrumentu izgatavošanai.

Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Kailsēkļi (Pinophyta)
Klase Skujkoku klase (Pinopsida)
Rinda Priežu rinda (Pinales)
Dzimta Priežu dzimta (Pinaceae)
Ģints Egles (Picea)
Suga Parastā egle (P. abies)

Bērzs

Nov 27th, 2013 Posted in Koku sugas | No Comments »

507239_j5cCiU

Bērzs (Betula) ir no bērzu dzimtas (Betulaceae) lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints. Bērzu izplatība ir tikai ziemeļu puslodē. Latvijā tā ir viena no izplatītākajām koku sugām un aizņem aptuveni trešdaļu Latvijas mežu platības. No bērza saimniecībā tiek izmantots praktiski viss: miza, koksne tāss (mizas ārējā kārta), kā arī bērzu sula.

Latvijā sastopamas 4 savvaļas bērzu sugas: Nokarenais bērzs, Purva bērzs, Zemais bērzs (reta suga) un Pundurbērzs, kas ir ļoti rets un ir ierakstīts arī Latvijas Sarkanā grāmatā. Parkos ir sastopamas arī citas, mazāk izplatītas sugas.

Bērzs vislabāk aug irdenā, trūdvielām bagātā augsnē, bet bērzsvar augt arī sausās vietās, bet tam ir nepieciešams daudz gaismas. Bērza nobirušās lapas bagātina augsni. Sakņu sistēma sazarota un plaša, tāpēc bērzs ir vēja izturīgs. Koki var sasniegt 30m augstumu, mūža ilgums bērzam ir 150 gadi. Koksne cieta dzeltenīgi balta, ar lielu siltumietilpību. Izmanto finiera ražošanai, mēbeļu rūpniecībā, celulozes ieguvei, arī kā kurināmo koksni. Koksnes cietība ir mazāka par 40 Mpa, tāpēc bērzs pieskaitāms pie mīkstajiem lapu kokiem.

Kā jau iepriekš minēts, bērzus izmanto ne tikai koksnes ieguvei. Pavasarī no bērza var tecina atspirdzinošas sulas. Jaunās lapas un pumpurus lieto ārstniecisko tēju pagatavošanai. Melni kreveļaino bērza piepi, ko sauc par „čagu” ievāc no augošiem kokiem un lieto pret ļaundabīgiem audzējiem.

Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Tips Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Dižskābaržu rinda (Fagales)
Dzimta Bērzu dzimta (Betulaceae)
Ģints Bērzi (Betula)

 

Parastā priede

Nov 18th, 2013 Posted in Koku sugas | No Comments »

priede1

Parastā priede (latīniski – Pinus sylvestris) ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks. Pasaulē ir 110 priežu dzimtas sugas, bet Latvijā savvaļā ir sastopama tikai parastā priede. Tā ir vispopulārākā koku suga Latvijā. Pēc Latvijas valsts mežu datiem, parastā priede aizņem aptuveni pusi no kopējās mežu platības.

Parastās priedes mūža ilgums ir no 200 līdz pat 500 gadu. Tā var sasniegt līdz pat 40 metru augstumu. Priedi raksturo taisns, slaids stumbrs un spēcīga sakņu sistēma. Sakņu sistēma sastāv no garas mietsaknes ar sānsaknēm, kas nodrošina izturību pret vēju.

Skuju garums ir no 3 līdz 7 centimetriem. Skujas ir zilganzaļā krāsā un aug pa divām uz īsvasas. Skujas pie koka paliek 2-3 gadus.

Priedes miza koka apakšdaļā ir kreve pelēkbrūnā krāsā, bet augšdaļā tā ir gluda, sarkanbrūnā krāsā.

Priede var augt gan slapjās kūdras augsnēs, gan nabadzīgās smiltainēs. Vislabākā koksne ir priedei, kas augusi mālainā smilts augsnē, jo priede, kas augusi bagātīgā augsnē ir ļoti zaraina.

Priedes koksnē ir labi saskatāmas gadskārtas. Koksne ir izturīgā un labi pretojas mitrumam, jo ir sveķaina. Tā ir gaiši sarkanā vai dzeltenā krāsā. Mīksta un viegli apstrādājama.

Dēļ priedes plašās pieejamības arī tās pielietojums ir ļoti plašs. To izmanto galdniecībā, celtniecībā. No priežu skujām un pumpuriem gatavo arī dažādas ēteriskas un ārstnieciskas eļļas.

 

Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Kailsēkļi (Pinophyta)
Klase Skujkoku klase (Pinopsida)
Rinda Priežu rinda (Pinales)
Dzimta Priežu dzimta (Pinaceae)
Ģints Priedes (Pinus)
Suga Parastā priede (P. sylvestris)